11. februāra ļoti karstā sestdienas pēcpusdienā Brisbanes Latviešu Namā notika Latvijas Simtgades Karoga godināšana. Sanākuši tomēr bija ļoti daudzi. Liels prieks bija redzēt arī jaunas sejas - gan nesenus ieceļotājus, gan arī otrās un trešās paaudzes latviešu pēcnācējus, kuri tikai nesen ir sākuši interesēties par savām saknēm. Lai visi klātesošie varētu justies piederīgi un sekot līdzi, pasākums norisinājās bilingvālā vidē.
Brisbanes Latviešu skoliņas vecākie bērni ienesa karogu, stāvēja goda sardzē kad visi dziedājām “Dievs, svētī Latviju” un deklamēja Edvarta Virzas dzejoli "Karogs": "....skrej pa priekšu pulkiem kaujā, brīvs pats, brīvus dari mūs. Līdz ar sauli saules mūžu tavai tautai dzīvot būs!"
Tālāk sekoja Latvijas Goda konsula Jura Meijas uzruna un Māras Siksnas ļoti saistošs pārstāsts par Latvijas karoga vēsturi. Inta Gertnere citēja Kārļa Ulmaņa 1923.g. teiktos vārdus par karoga sarkanbaltsarkanajām krāsām un lasīja Annas Poikānes dzeju "Esi sveicināta, Latvija".
Tad visi tika aicināti piedalīties pārrunās par Latvijas karoga un latvietības nozīmi katra mūsu dzīvē. Tik interesanti un emocionāli bija dzirdēt gan Austrālijas latviešu pirmās paaudzes atmiņas, gan trešās paaudzes šejienes latvietes skatījumu uz latvietību, gan arī zem padomju okupācijas auguša cilvēka piedzīvoto - kā Latvijas karogs tika uzvilkts slepus uz svētkiem, kā par prievītes un auseklīša nēsāšanu bija nepatikšanas skolā un kā vecāki, neskatoties uz padomju varu, tomēr uzdrīkstējās stāstīt bērniem par neatkarīgo Latviju un sarkanbaltsarkano karogu.
Godināšanas oficiālā daļa beidzās korim "Baltika" dziedot "Tev mūžam dzīvot Latvija" un "Karoga dziesma". Pēdējai dziesmai skanot skoliņas bērni nesa karogu gar apmeklētāju pusloku, lai katrs varētu tam atvadoties pieskarties. Tad Arnis Siksna nolasīja Brisbanes latviešu vēlējumu, kas ierakstīts karoga grāmatā, un aicināja visus zem tā parakstīties.
Oficiālajai daļai sekoja garšīgas pusdienas, par ko bija parūpējusies Karen McDougall ar čaklām palīdzēm. Karstajā laikā ļoti izbaudījām “Indi” Indriksona bārā servēto garšīgo ingvera alu un valodas ritēja. Cilvēki dalījās pārdzīvotajā un kavējās personīgās atmiņās, turpinot tēmu par to, ko latvietība un Latvijas karogs viņiem nozīmē.
Dace Ose-Abey,
(publicēts laikrakstos 'Latvietis' un 'Austrālijas Latvietis')